Pēc politiskās iekārtas Dānija ir konstitucionāla monarhija. Jau kopš 1972.gada 14.janvāra valsts varu savās rokās tur Margrēte II. Dānijas konstitūcija atspoguļo tradicionālu varas dalīšanas shēmu, taču sava teikšana ir arī monarhijas daļai. Likumdošanas vara pieder gan karalienei, gan valdībai. Izpildvara pieder karalienei un ministru padomei. Augstākā tiesiskā vara pieder Augstākai tiesai un tad zemāk stāvošām tiesām.
Personības tiesiskā statusa pamati ir izklāstīti konstitūcijā, bet ļoti saspiestā formā. Tiek reglamentētas tiesības par personības neaizskaramību, īpašuma neaizskaramību, brīvas un vienlīdzīgas uzņēmējdarbības tiesības, sociālās garantijas, tiesības uz bezmaksas pamatizglītību, viedokļa paušanas brīvība u.c. Tiesību ierobežošana tiek pieļauta tikai ar tiesas lēmumu un likumā atrunātos gadījumos.
Viens no galvenajiem valsts orgāniem ir vienpalātas Dānijas parlaments – Folketings. Tas sastāv no 179 deputātiem, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem slēptā balsojumā. Folketinga sastāvā ietilpst pa diviem deputātiem no Fareru un Grenlandes salas, kā arī viens neatkarīgs deputāts. Pēc apstiprināšanas Folketings pulcējas 12.dienā uz savu pirmo sesiju. Ārkārtas gadījumā karaliene drīkst sasaukt Foketingu agrāk par 12.dienu. Turpmākās Folketinga sesijas sākas oktobra mēneša pirmajā otrdienā un turpinās līdz pavasarim. Ārkārtējas sesijas notiek pēc premjerministra pieprasījuma vai arī 2/5 deputātu pieprasījuma.…
