Romānā Jāni Jaunsudrabiņu interesē cilvēka individualitāte. Galvenais personāžs romānā ir atslēdznieks Vilis Vītols. Uzvārds Vītols simboliski saistās ar sērīgumu, vientulību, asociējoties ar vītola kā koka apzīmējumu. Cilvēks ir daļa no Visuma, viņš iekļauts lielajā, noslēpumainajā apritē, ar kuru saistīts viss pārējais – sabiedrības dzīve ar tās normām un likumiem, sociāli vēsturiskās krīzes un pārgrozības. Spilgti aplūkota likteņa tēma, kas ir cieši saistīta ar nāves motīvu, kas caurvij visa romāna sižetu. Pārsvarā tiek rādīti ārējie notikumi, apstākļi, īpaši pasaules kara rezultātā radies bads un ekonomiskā krīze. Autors sižeta līniju ir organizējis tā, lai tas palīdzētu izgaismot galvenās personas morālo sarežģītību. Viļa attiecībās ar Ilzi iezīmēta pat zināma likteņa nolemtība, rādīts mīlestības jūtu pretrunīgums. Pametis dzimteni, zaudējis Ilzi, Vītols iekšēji ir it kā apdzisis, gurds un inerts. Viņš atsvešinās no realitātes, no apkārtējiem cilvēkiem un notikumiem pat līdz tādai pakāpei, ka viņu nespēj satricināt nedz vietējo iedzīvotāju naidošanās, nedz arī bada mirēji pilsētas ielās. No Vītola cilvēcības paliek pāri vien atmiņas, romāna beigās viņš naudas dēļ kļūst pat par slepkavu.…
