Absolūtā gaismas jutība, telpiskā summēšanās un summēšanās laikā, redzes sistēmas duālā daba

Tīklenes absolūtā gaismas jutība ir atkarīga no nūjiņu un vālīšu funkcionēšanas. Minimāla redzes sliekšņa mērījumi (mazākais gaismas daudzums, kas 50% gadījumu var tikt uztverts) balstās uz frekvences vai ieraudzīšanas varbūtības līknes noteikšanu. Ja pilnīgā tumsā tīkleni stimulē ar gaismas uzliesmojumiņiem un mērī, cik procentus no dažāda spilgtuma uzliesmojumiem acs uztver, noskaidro, ka eksistē spilgtums, par kuru blāvākus objektus neierauga un par kuru spilgtākus objektus cilvēks redz. Starp šiem ierobežojošajiem spilgtumiem apmēram 1 vienības ietvaros pētāmais objekts ziņo, ka redz stimulus dažādos laika posmos, atkarībā no stimula spilgtuma. Līknes zemākajā galā uzliesmojumus redz reti, kamēr augstākajā galā – bieži. Spilgtums, kuru redz 50% gadījumu, sauc par absolūto redzes slieksni.
Acs jutība var būt neticami liela. Hehts (Hecht) ar savu kolēģu palīdzību pierādīja, ka absolūtais gaismas jutības slieksnis atbilst tikai dažiem gaismas kvantiem pie nosacījuma, ka tīklene ir adaptējusies tumsai.
Absolūtais jutības slieksnis ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Jebkura faktora izmaiņas rada izmērāmu sliekšņa liekuma atšķirību.
Absolūtās jutības slieksni ietekmējoši faktori
Acs adaptācija
Visnozīmīgākais absolūto redzes jutību ietekmējošais faktors ir acs adaptācija. Kad acs ir adaptējusies gaismai, tas ir, augstam apgaismojuma līmenim, kāds ir, piemēram, laukā gaišā dienā, nomērot absolūto jutības slieksni tādos apstākļos, tas būs apmēram 10 000 reizes lielāks nekā tā absolūtā sliekšņa vērtība, ko iegūst, nomērot aci, kas apmēram 30 līdz 40 minūtes atpūtusies pilnīgā tumsā. Acs jutības izmaiņas, kas norisinās, kad acs nokļūst tumsā, apmēram 2 līdz 3 minūtes norisinās ļoti strauji, tad nākamās 5 līdz 6 minūtes jau daudz lēnāk. Adaptācijas perioda pirmajā daļā tumsai adaptējas vālītes. Otrais adaptācijas periods iesākas strauji, tad palēninās. Šo otro fāzi, kas atbild par galveno jutības palielināšanos, var attiecināt uz nūjiņu adaptāciju, un tas ir saistīts ar rodopsīna koncentrāciju šajās šūnās. Slieksni, ko iegūst, kad tumsas adaptācija ir pilnībā notikusi, sauc par absolūto beigu slieksni (absolute terminal threshold). 1. attēlā parādīta tumsas adaptācijas līkne, kas parāda tumsas adaptāciju normālās tīklenēs un tīklenēs ar novirzēm no normas. Daļu no šīm parādībām var skaidrot ar zīlītes paplašināšanos tumsas adaptācijas sākumā, bet visu pilnībā ar zīlītes diametra maiņām izskaidrot nevar. Arī defektīva tumsas adaptācija un zema nūjiņu jutība parasti ir saistīta ar niktalopiju (vistas aklumu), kā arī zināma loma adaptācijā ir arī vālītēm, kas gan ir samērā maz pētīta.
Tumsas adaptācijas ātrums ir atkarīgs no iepriekšējā gaismas stimula intensitātes un ekspozīcijas laika.…