Interesanti, ka jau ap 1000. gadu vikingi, Leifa Eriksona vadībā, bija sasnieguši Ziemeļamerikas krastus. Tāpēc valda dažādi viedokļi, vai tiešām Kristofers Kolumbs uzskatāms par Amerikas atklājēju? Uz šo situāciju varētu attiecināt teicienu ''Luters tikai izperēja to olu, ko bija izdējis Erasms'', tikai ar citām personām. 16. gs. sākumā Amerigo Vespuči ceļoja gar Amerikas krastiem un pierādīja, ka Kolumba atklātās zemes ir nevis Indija, bet jauna pasaules daļa, ko nosauca viņa vārdā – Amerika. Eiropieši nonākot Amerikā spīdzināja, aplaupīja, slepkavoja un padarīja par vergiem indiāņus, jo tie nepazina zirgus un bruņas, zaudējot vadoni vairs nespēja pretoties. Nevar nepieminēt, ka arī bakas, masalas un gripa radīja postošas sekas šiem cilvēkiem. Tomēr Bartolomē da las Kasass iestājās par indiāņu tiesībām un sacīja: ''Indiāņi ir cilvēki!''. Vēlāk viņš tika dēvēts par indiāņu aizstāvi jeb ''apustuli'', tādēļ viņš ieteica Amerikā ievest vergus no Āfrikas, tādēļ vergu tirdzniecība ''Melnajā kontinentā'' sasniedza neredzētus apjomus. Kasass beigās atzina savu kļūdu, tomēr indiāņu iznīcināšana un vergu tirdzniecība turpinājās...
Var secināt, ka lielie ģeogrāfiskie atklājumu ir devuši jaunu atspēriena punktu daudzām zinātnēm, iepazīstinājuši eiropiešus ar citām zemēm, tika iegūti jauni tirdzniecības ceļi un pārtikas veidi (tomāti, kartupeļi), 150 gadu laikā Spānija ieveda 180 tonnu zelta un 16 000 tonnu sudraba... …
