Kriminālpolitika (krim.politika) ir sociālās politikas sastāvdaļa, kuras priekšmets ir noziedzības apkarošana. Jo noziedzība ir sociāla parādība (tikumība, darbs, izglītība).
A.Minds- tiesībsargājošām institūcijām jāiejaucas sociālajā regulēšanā, jo mainās tikumība, morāle sabiedrībā. Jo augstāka morāle, jo zemāka noziedzība.
“PENITENCIA”- (lat.v.) nožēlot grēkus.
Kriminālprocesuālā un kriminālsodu izpildes politikas ietekme. Pamatā ir krimināltiesības (Krimināllikums) un Kriminālprocesa kodekss, Eiropeisko tiesību ietekme.
KRIMINALIZĀCIJA- ko pasludināt par noziedzīgu, apvainojamu.
(476 noziedzīgos nodarījumos no 490 ir paredzēta brīvības atņemšana)
DEKRIMINALIZĀCIJA- ko pasludināt par nekriminālu, mīkstinošu.
PENALIZĀCIJA- sodīšana, reaģēšana uz noziedzīgu nodarījumu (NN) ar sodiem.
DEPENALIZĀCIJA- liberalizēt sodus; nesodīt ar smagiem sodiem, bet piedāvāt alternatīvas.
Nils Kristi (Stokholmas universitātes prof.)
Endinu Koils liberālo ideju aizstāvji
Vikjena Sterna
Sodam jābūt neizbēgamam! Pārskatu pār visām pasaules valstīm apkopo Lielbritānijā IeM.
“Prokuratūras sindroms”- ja ievieto ieslodzījumā personu, tad tā neaizmuks un vieglāk būs strādāt.
Liberalizācija: Somija- 70.-tajos gados ieviesa liberalizāciju- alternatīvie sodi (ap 28). Nepieciešamība strādāt ar sabiedrību, to izglītot.
Alternatīvas: piespiedu darbs, Probācijas dienesta ieviešana.…
