Komunikācija kā tāda ir ļoti sarežģīts un grūti skaidrojams termins, kuru mēdz formulēt un precizēt ņemot vērā vai nu iemeslu, vai mērķi. Komunikācija var būt process, kura laikā vēsts no raidītāja ar noteiktu efektu tiek pārsūtīta līdz adresātam, vai arī ir norise, kuras laikā notiek vēstījuma apmaiņa un to tulkojums, vadoties pēc iesaistīto pušu izpratnes līmeņa.
Masu komunikācija ir vairāku institūciju un struktūru centrālā daļa un galvenā īpašība politisko, reliģisko un izglītības institūcijās. Mediji pastāv kā sistēma, kas apmierina sabiedrības vēlmes, un kamēr vien pastāvēs šī sistēma, tikmēr tā ieņems ļoti svarīgu vietu mūsu dzīvēs.
Masu komunikāciju raksturo :
• Tā ir tendēta uz lielu nevienveidīgu sabiedrības daļu. Kā arī šī daļa ir anonīma.
• Ziņoju ir pēc iespējas publiskāki, lai skartu pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu.
• Komunikātors iztiek bez papildu organizācijas pakalpojumiem, kas savukārt veido izdevumus.
• Masu komunikācijas viena no funkcijām ir izklaides funkcija, kura veido daļu nu mūsu dzīvesveida un sabiedrības kopumā.
• Masu produkcijas iekļauj sevī nepārtrauktu atkārtošanu.
…
