Ē.Ēriksona 7. un 8.attīstības stadija jeb personības brieduma un integrācijas stadija

Raksturojums.
Pēc Ē. Ēriksona tā skaitās vidējā, šī stadija aptver ļoti garu laika posmu un, protams, var tikt diskutēta. Klasiskajā variantā šī stadija ir cilvēkam no 25 – 50 gadiem, mūsdienās uzskata, ka līdz 60 gadiem un pat vēl ilgāk.
Par galveno notikumu personības brieduma stadijā Eriksons uzskata dzīves vidus krīzi. Tas ir vecums, kad cilvēka dzīve it kā sasniedz savu kulminācijas punktu un sāk iet lejup. Man patīk kā K. Jungs izmanto šādu salīdzinājumu vai analoģiju: kad bērns piedzimst, tas ir kā saullēkts, tad saule virzās pa debesjumu, sasniedz viduspunktu, tā būtu dzīves krīze, un tad tā iet uz leju. Eriksons uzskatīja, ka krīze iestājas aptuveni 45 gadu vecumā. Jungs gan uzskatīja , ka 40 gadu vecumā. Starp citu, interesants fakts, ka sievietēm pienāk ātrā krīze, vīriešiem vēlāk.
Pienāk laiks, kad cilvēks sāk apzināties, ka viņu nākotnē gaida nāve. Protams, mazi bērni arī saprot, ka cilvēks dzimst un mirst. Taču viena lieta ir zināt, ka tas notiek ar visiem, bet otra- to apjaust attiecībā pašam pret sevi. Kā izpaužas dzīves krīze? Tā ir ieslīgšana depresijā, nospiestā garastāvoklī, apātijā. Vispār ir ļoti daudz lietu, kas atgādina identitātes krīzes simptomus. Tā pati apātija, nevēlēšanās neko darīt, svārstīgais pašvērtējums. Parasti tāds cilvēks saka: „es būtu varējis būt viss, ja mana dzīve būtu citāda, bet tagad es neesmu nekas.”
Dažiem šī dzīves vidus krīze pāriet ļoti viegli, tas drīzāk ir pārdomu mirklis, citiem tas ilgst gadiem. Raksturīgāk tas izpaužas vīriešiem. Šajā krīzē cilvēkam ir liela paškritika, piemēram, mēs varam dzirdēt tādus apgalvojumus: „Ja nebūtu tevis, nebūtu es bijis tāds muļķis, tad mana dzīve būtu citāda.” To viegli var novērot pēc statistikas: dzīves vidus krīzes periodā- no 40 līdz 50 gadiem- cilvēki visvairāk šķiras. Tas reizē šķiet pārsteidzoši, ka cilvēki ir nodzīvojuši divdesmit gadus kopā un tad piepeši šķiras. Ļoti bieži šajā periodā cilvēki maina arī darba vietas ar motivāciju: „Esmu divdesmit gadus nostrādājis vienā darbavieta, pietiek, visa mana dzīve ir izpostīta ar to; darbavieta ir jāmaina.” Īstenībā šajā pavecumā ir diezgan riskanti mainīt darbavietu vai nodarbošanos.
…