Senajos laikos 6. – 5.gs. p.m.ē. Austrijas teritoriju ir apdzīvojušas ciltis, galvenokārt ķelti. Vienu no senākajām ķeltu pilsētām – Haleinu, romieši 1.gs. p.m.ē. beigās pakļāva šo reģionu un izveidoja trīs provinces. Taču 2.gs. vidū ģermāņu ciltis daudzkārt iebruka šajā teritorijā un šī konkrētā teritorija pārstāja kalpot kā impērijas aizsardzības josla.
Austrijas kā Eiropas politiskās vienības veidošanās aizsākās agrīnos viduslaikos, kad maģāru agresija piespieda vāciešus nostiprināt Ostmaraks reģionu. Austrija par savu neatkarību ir cīnījusies un izlējusi daudz asiņu, taču mērķis uz ko tiecās šī valsts tika sasniegts1955. gada 15. maijā, kad Austrija kļuva par suverēnu un neatkarīgu valsti. Tika pārciesti daudzi karu gadi, citi veiksmīgi, citi ne visai.
Taču, runājot par to, kā šie visi notikumi ir ietekmējuši sporta attīstību Austrijā, varu teikt to, ka tieši ķeltiem bija liela nozīme un tieši viņi ir atstājuši neizdzēšamas pēdas sporta attīstības jomā. Šo konkrēto cilti raksturo kā ļoti attīstītu, jo vēlīnajā dzelzs laikmetā tai jau bija darbarīki. Tātad, ja šī cilts ir pratusi apstrādāt tīrumus ar saviem darbarīkiem, tad loģiski varētu secināt, ka arī sacensību gars šiem iedzīvotājiem nav bijis svešs.
Pēc manām domām, tieši no kustības radās sacensība, tātad apstrādājot tīrumus un laukus, ķelti spēkojas savā starpā, iespējams, nemaz neapzinoties kādu ieguldījumu viņi ir devuši nākotnei. Iespējams, ka kāds no darbarīkiem ir bijis kaut kas līdzīgs šķēpam ar asu un spicu galu un tas liek domāt, ka dažreiz tie tika mesti uz attālumu nevis izmantoti tikai kā darbarīki.…
