Tiesību norma pastāv tikai kā abstrakts, vispārīgs un saistošs sabiedrības uzvedības priekšraksts. Tiesību norma attiecas uz visiem cilvēkiem, neizceļot nevienu individuāli kā arī tiesību norma attiecas uz visām tiesību normu abstrakti ietvertajām situācijām, nevis uz kādu atsevišķi. Piemēram, viesiem bērniem par dabu ir jāsaņem samaksa atbilstoši padarītajam. Tiesību norma satur arī dažādus nosacījumus, kuru izpildi ir tiesisko attiecību pamatā. Ar šo normu palīdzību valsts panāk gan esošu, gan potenciālo interešu konfliktu atrisinājumus sabiedrības ietvaros. Tiesību norma ir jānošķir no individuāla regulējuma, kas attiecas uz individuālu gadījumu vai noteiktām atsevišķām personām.1 Tiesību normas struktūrā izšķir divas hipotēzes: normas realizēšanas priekšlikumi; dispozīcija, kurā ietverts saistošs priekšraksts.2 Tiesību normas tiek klasificētas pēc būtiskajām un šķirojošajām pazīmēm. Šīs pazīmes ir: satura apjoms; tiesību funkcijas; regulēšanas metodes; regulēšanas metodes; juridiskais spēks; izvietojums normatīvajos juridiskajos aktos. …
