Aleksandrs Čaks (Čadarainis) dzimis Rīgā 1901. gada 27. oktobrī drēbmeistara Jāņa un Emīlijas Čadaraiņu ģimenē. Bērnībā Aleksandrs (tuvinieku saukts par Sašu) ir trausls, kluss un sapņains, viņam tikpat kā nav draugu, lielāko daļu laika viņš pavada vientulībā. Zēns daudz lasa, galvenokārt pasakas un romānus, par izlasīto izsapņojas krustām šķērsām, sevi iedomādamies personāža vietā. Vēlāk stāstā „Mušas”, kurā daudz autobiogrāfiska materiāla, dzejnieks uzbur savas zēnības dienu pārdzīvojumus un izdomas. Agri Aleksandrā Čakā veidojas spilgta fantāzija, ar kuru mūs devīgi iepazīstina viņa dzeja, stāsti un raksti.
Vispirms Aleksandrs Čaks mācās Stabuša proģimnāzijā, tad pāriet uz vienu no tālaika labākajām Rīgas skolām – Aleksandra ģimnāziju. Viņš ir priekšzīmīgs skolēns un par teicamām sekmēm 1915./1916. mācību gadā saņem pedagogu padomes uzslavas rakstu.…
