-
Publiskās runas analīze
Paraugs3 Retorika, Tulkošana, valodniecība, Vēsture, kultūra
Saturs.
Uzskatu, ka Valsts prezidenta runa NATO samita sesijā par situāciju Ukrainā daļēji atbilst tematam.
Valsts prezidents savā runā neizsaka konkrētu viedokli par situāciju Ukrainā. Savā runā Valsts prezidents īsi, bet konkrēti norāda uz Latvijas valsts nostāju saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, norāda uz to, ka atbalsta gan Ukrainas prezidenta, gan Ukrainas valdības centienus rast politisku risinājuma veidu un uzņemto saistību izpildi. Valsts prezidents norāda uz to, ka Latvija ir cieši apņēmusies īstenot intensīvākas sadarbības konkrētos pasākumus saskaņā ar NATO-Ukrainas hartu par Īpašās partnerības programmu, bet nenorāda, kā konkrēti Latvija šo apņēmību īstenos. Tāpat Valsts prezidents, norādot, ka papildus divpusējai humanitārai palīdzībai un praktiskam atbalstam Latvijas valdība ir piešķīrusi līdzekļus, lai finansiāli atbalstītu NATO - Ukrainas C4 trasta fondu, manuprāt, tikai vispārīgi izsakās. Uzskatu, ka Valsts prezidentam šajā sakarā būtu jānorāda, ka Latvijas valdība ir piešķīrusi līdzekļus, lai finansiāli atbalstītu NATO - Ukrainas C4 trasta fondu, uzskaitot, ka tas ir, piemēram, C4 pilnveidošanai. Valsts prezidents norāda arī uz to, ka Latvija nodrošinās mācību kursus Ukrainas atmīnēšanas speciālistiem, bet nenorāda uz to, kā tas tiks īstenots. Valsts prezidents, šādi izsakoties, manuprāt, nesniedz pietiekami argumentētu informāciju.
…
„Augsti godātais ģenerālsekretāra kungs, godājamie kolēģi! Vispirms ļaujiet man sveikt prezidentu Porošenko un pateikties Jums, augsti godātais kolēģi, par visaptverošu un atklātu pašreizējās situācijas īsu pārskatu Ukrainā. Sākumā vēlos uzsvērt, ka Latvija strikti nosoda Krievijas agresiju Ukrainā. Krievijas mēģinājumi pārzīmēt Eiropas karti, atgriežoties ietekmes pieejas sfērā, ir nepārprotams starptautisko tiesību pārkāpums. Šādā draudīgā drošības situācijā Latvija nelokāmi atbalsta Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti. Mēs neatzīstam un neatzīsim Krimas okupāciju no Krievijas puses. Mēs nosodām Krievijas atklāto intervenci Ukrainā. Mēs nosodām jebkādus Krievijas mēģinājumus radīt vēl vienu „ieilgušu konfliktu” Eiropā. Mēs atbalstām Jūsu, Ukrainas prezidenta kungs, un Ukrainas valdības centienus rast politisku risinājuma veidu un uzņemto saistību izpildi. Mēs aicinām Krieviju atbildēt šiem centieniem. Mēs augstu novērtējam veidu, kādā Ukrainas varas iestādes īstenoja militārās operācijas pret Krievijas atbalstītajiem teroristiem. Mēs pasvītrojam Ukrainas suverenās tiesības izvēlēties savas ārpolitikas virzienu, apsveicot Ukrainas vēlmi tuvināties Eiropai un nepārprotamo interesi par nepārtrauktu sadarbību ar NATO. Šodienas tikšanās ir pamudinājums pāriet no sabiedroto skaidrā politiskā atbalsta paušanas Ukrainai pie praktiskiem darbiem. Latvija ir cieši apņēmusies īstenot intensīvākas sadarbības konkrētos pasākumus saskaņā ar NATO-Ukrainas hartu par Īpašās partnerības programmu, par kuru vienojās mūsu ārlietu ministri. Es vēlētos uzteikt NATO-Ukrainas trasta fondu kā taustāma atbalsta rīka izveidi ilgtermiņa reformu īstenošanai Ukrainas aizsardzības un drošības jomā. Šajā sakarā es ar prieku paziņoju, ka papildus divpusējai humanitārai palīdzībai un praktiskam atbalstam Latvijas valdība ir piešķīrusi līdzekļus, lai finansiāli atbalstītu NATO - Ukrainas C4 trasta fondu. Atsaucoties Ukrainas lūgumam, Latvija arī nodrošinās mācību kursus Ukrainas atmīnēšanas speciālistiem. Noslēgumā vēlos piebilst, ka mēs uzskatām NATO-Ukrainas komisijas kopīgo paziņojumu par būtisku un vienotu mūsu šodienas tikšanās vēstījumu, kam ir jāsasniedz visa starptautiskā sabiedrība. Paldies par uzmanību!”
