Fridrihs Nīče nav filozofs vārda parastajā nozīmē. Pats par sevi viņš teicis:” Esmu priesteris, dzejnieks, zinātnieks un prātnieks. Vēl citiem vārdiem – es esmu dinamīts!” Viņa domas uzspridzina visu iepriekšējo laikmetu kultūru, vērtības, priekšstatus. Nekas nepaliek savā vietā.
Nīčem mēdz pārmest to, ka viņa filozofija ir nesistemātiska, pretrunu pilna. Nīčes domas grūti apkopot vienā veselumā, jo viņš neveido stingri noslēgtu, jēdzieniski definētu filozofiju. Viņa domas “ plosās”, tekstu pārpilda salīdzinājumi, metaforas, tēli.
“ Es, piemēram, neesmu nekāds bubulis, nekāds morālbriesmonis- es pat esmu pretstatraksturs sugai Cilvēks, kas līdz šim godāta kā tikumīga......”(F.Nīče ”Ecce homo.”1998.)
Nīčes filozofija ir dzīves pārdzīvojuma māksla. Viens no galvenajiem jēdzieniem viņa mācībā ir DZĪVE...
Dzīves filosofija kā jauns virziens rodas Vācijā 19.gs. otrajā pusē un 20.gs.sākumā. Latvijā 20.gs. sākumā daudzi literāti, dzejnieki un filozofi aizraujas ar dzīves filozofijas idejām. J. Poruks redz Nīči kā absolūtas brīvības vēstnesi.…
