Leonardo norāda, ka viņš ir cilvēks bez grāmatu izglītības (omo sanza lettre). Tomēr saglabājušies daži viņa melnraksti, kaut gan viņš „tikai pierakstīja, nevis rakstīja”.
Leonardo uzskatīja, ka pieredze ir ļoti svarīga. Pieredze ir pretstats autoritātei, izdomājumiem, iztēlei, murgiem. Viņš pretstata autoritāti atmiņu un zināšanu spējām, pieredzei un prātam. Galvenā loma ir praktiskām zināšanām, t. i., zināšanām, kas gājušas cauri pieredzei.
Cilvēks, pēc Leonardo domām, ir „pasaules tēls”, „mazā pasaule”. Leonardo uzskata, ka gleznotājs sacenšas ar dabu, un, radot jauno, to pārspēj. Meistaram, īstenojot bezgalīgās iekšējās potences, ir nemitīgi jāpilnveidojas un kā tikumiskai būtnei jābūt augstākai par radīto. Daba māca cilvēku, bet „slikts ir cilvēks, kurš nepārspēj skolotāju”.
Mākslā Leonardo meklēja dabu. Viņš uzskatīja, ka dabas vērtība ir tās objektivitātē. Tajā valda likumsakarības, to caurauž nepieciešamība, kas izpaužas daudzveidībā. Daba ir patiess mākslinieks, jo tā nedara neko lieku un to, ko daba dara, tā veic pa īsāko ceļu. Da Vinči vēlas stāties attiecībās tikai ar dabu, izzināt to kā noslēpumu. Viņš neinteresējas par pasaules esamības hierarhiju.
Pēc da Vinči domām glezniecība atbilst visiem patiesas darbības kritērijiem, tā ir augstākā no izziņas formām, kas ietver sevī radošo darbību.…
