Manu uzmanību piesaistīja Linarda Tauna „Dzimtenes ābols”, kurā redzams, ka „liriskais Es” ļoti ilgojas pēc dzimtenes. Viņš pamazām kļūst par Ņujorkas iedzīvotāju, tomēr atmiņās gremdējas Latvijā. Manuprāt, izmantotie pretstati pauž lepnumu par savu tēvzemi un liek ilgoties pēc mājām, bet arī parāda, ka tā ir pagātne.
Visus darbus vieno trimdinieku dzimtenes neizsakāma mīlestība un ilgas pēc tās. Atšķiras tikai attieksme pret trimdu un svešatnes pieņemšana vai nepieņemšana. Manuprāt, tieši šī attieksme nosaka, vai iespējams būt laimīgam svešumā.
…
