Grāmata rada jēgu, bet jēga savukārt rada dzīvi. /Barts Rolāns/ Katra izlasītā grāmata dāvā man jaunu domu un liek vairāk izprast dažādas problēmas un skarbo realitāti. Jebkura izlasītā grāmata ir atradums. Bet vislielākie atradumi latviešu literatūrā ir trīs grāmatas- A.Čaka „Mūžības skartie”, R. Ezeras „Nodevība” un Andreja Skaiļa „Šarmantie sapņi”. Katra no tām dod iespēju redzēt daļu no paralēlās pasaules un saprast autoru ciešanas un izjūtas kāda attiecīgā situācijā, kura katrā grāmatā ir atšķirīga.
Aleksandra Čaka „Mūžības skartie” ir visnotaļ neraksturīgs pārējiem Aleksandra Čaka darbiem. Šis darbs stāsta par latviešu strēlniekiem un cīņu par savu zemīti, par savu Latviju. Poēmas virsotne neapšaubāmi ir “Sprediķis Piņķu baznīcā”, kurā mācītāja vietā runā pulkvedis Vācietis, salīdzinādams strēlniekus ar Kristu un formulēdams viņu upurēšanās jēgu: “No zemzemes jūsu tauta ceļas. Bez asinīm tai neuzcelties, Jūsu asinīm un jūsu kvēles: Tas ir zieds, kas viņas sirdi glabās, Stiprums lielais, kas to kopā turēs , Vienmēr mūžos.”.
…
