Manuprāt, Aleksandra Grīna bagātā valoda padara romānu ‘’Dvēseļu putenis’’ ļoti aizraujošu un ‘’viegli lasāmu’’. Noteikti lielu iespaidu uz darba reālistiskumu atstāj fakts, ka pats A.Grīns bijis strēlnieks. Kurš gan cits varētu precīzāk attēlot karavīru izjūtas, ja ne pats karavīrs. Darbu caurstrāvo īpašs patriotisms un īpaši mīlestība pret Latvijas laukiem. Šie motīvi caurvijas izjustajās redzes gleznās un strēlnieku izjūtu aprakstos. Pēc manām domām, ļoti reāli tiek attēlotas arī kauju ainas – liekas itkā lasītājs pats stāvētu plecu pie pleca ar galveno romāna varoni Artūru un dotos sakaut ienaidnieku. Nekas netiek noklusēts – arī biedru nepatīkamie ievainojumi un prieks par kritušajiem pretiniekiem. Teksts ir arī ļoti piesātināts ar atjautīgām metaforām un epitetiem. Šie izteiksmes līdzekļi padara rakstnieka valodu senatnīgāku, autentiskāku.
Neskatoties uz ‘’Dvēseļu puteņa’’ pirmās nodaļas lielo lapaspušu skaitu, romāns bija gana aizraujošs un to izlasīju diezgan ātri. Noteikti vēl vairāk aizrāva tas ka varēju identificēties ar romāna galveno varoni , kas arī bija manā vecumā. Tas rosināja uz pārdomām, kā es rīkotos, ja sāktos karš.
…
