„Ulmaņlaiki”, kas ilga no 1934.gada līdz 1940.gadam, ir pretrunīgi vērtēti, tāpat kā viņa rīcība 1940.gadā pēc PSRS ultimāta saņemšanas. Tomēr 1934.gadā pārmaiņas Latvijas politiskajā sistēmā bija nepieciešamas, un arī saimnieciskā dzīve tautas atbalstītā Ulmaņa vadībā uzlabojās. Es uzskatu, ka Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā ir vērojamas vairāk pozitīvais, nekā negatīvais. Tika uzceltas daudzas valsts nozīmes ēkas, uzlabota izglītības sistēma, notika strauja ekonomikas un saimniecības attīstība.
Kā vienu no svarīgākajiem pozitīvajiem Ulmaņa valdīšanas aspektiem es varu minēt vairāku nozīmīgu valsts ēku uzcelšanu un atvēršanu. Viņa valdīšanas laikā tika atvērta Latvijas kredītbanka, kuras uzdevums bija Latvijas finanšu sistēmas „atveseļošana”. Ar valsts kapitāla palīdzību tika veidoti jauni, lieli uzņēmumi, un pēc Ulmaņa vēlmes tika uzsākti monumentālās celtniecības projekti. Rīgā uzbūvēja Tiesu pili(tagadējo Ministru kabinetu), Finanšu ministrijas ēku, Armijas ekonomisko veikalu(tagadējo universālveikalu „Centrs”), Kara muzeja piebūvi pie Pulvertorņa, Ķemeru sanatorijas ēku, Ķeguma HES. Tika pabeigta arī Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu celtniecība. Visi šie vērienīgie projekti palīdzēja risināt arī bezdarba problēmu, jo palielinājās darbavietu skaits. Šie realizētie projekti pierāda arī to, ka Kārlis Ulmanis rūpējās par Latvijas valsts attīstību!…
