Ievads
Pirmā daļa no Maijas Kūles darba „Eirodzīve”, kuru komentēt ir mans šībrīža uzdevums, likās ļoti interesanta. Tomēr, to lasot, radās daudz jautājumu, kā arī vietumis palika neskaidrs, ko tieši autore vēlējusies pateikt. Iespējams, atbildes uz šiem jautājumiem rodamas, izlasot visu M. Kūles grāmatu, ko arī ceru nākotnē izdarīt. Taču pagaidām jautājumi paliek.
Lasītais man lika atcerēties par pirms kāda laika lasīto, brīnišķīgo T. H. Ēriksena grāmatu „Mirkļa tirānija”, kuru izmantošu šajā darbā.
Eiropa
Lai runātu par Eirodzīvi vispirms jānoskaidro kas īsti ir Eiropa. Latvijas Padomju Enciklopēdijā piedāvāti trīs šī vārda skaidrojumi. Eiropa ir 1) zemkopības dieviete sengrieķu mitoloģijā; 2) Jupitera 2. pavadonis; 3) pasaules daļa Z un A puslodē (daļēji arī R puslodē), Eirāzijas kontinenta R. No pasaules daļām 2. mazākā, bet visblīvāk apdzīvota.
Komentējot M. Kūles tekstu par primāro gan, šķiet, vajadzētu ņemt enciklopēdijā neminēto – Eiropu kā kultūrtelpu, ideju, nesaistītu ar ģeogrāfiskajām robežām.
…
