Stendals savam romānam devis simbolisku nosaukumu – „Sarkanais un melnais”. Sarkanais simbolizē republikāņu armijas karavīra mēteli, bet melnais – garīdzniecību. Romāna galvenais varonis Žiljēns Sorels tiecas uz „sarkano” jeb uz Napoleonu, pat revolūciju, bet viņu uzvar „melnais” jeb garīdzniecība un visa tumšā reakcija. Žiljēnu cīņā par savu vietu pasaulē pavada divas liktenīgās sievietes – de Renala kundze un de la Molas jaunkundze.
Kad Žiljēns Sorels nonāk Parīzē un kļūst par marķīza de la Mola sekretāru, viņš satiek marķīza meitu – deviņpadsmit gadus veco Matildi, kura viņā iemīlas. Žiljēns Matildē saskata sev tuvu cilvēku – radniecīgu dvēseli. Viņai, tāpat kā Žiljēnam nepatīk kārtu sistēma: „Es redzu, ka tikai nāves spriedums piešķir cilvēkam izcilu stāvokli, tas ir vienīgais, ko nevar nopirkt.”
„Matildes jaunkundzei matos bija saliktas papiljotes, un Žiljēns nāca pie slēdziena, ka šai jaunavai ir bargs, iedomīgi lepns un gandrīz vīrišķīgs izskats.” raksta Stendals. Izjūtot nepatiku pret marķīza meitu Žiljēns domā: „Kā viņa pārspīlē visas modes: ģērbs viņai veļas no pleciem... un viņa man liekas vēl bālāka nekā pirms braukšanas un Provansu... …
