Nabadzība ir situācija, kādā nokļūst indivīds vai noteiktas sabiedrības daļas personas, kad materiālo un sociālo resursu nepietiekamības dēļ tām ir ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo uzturu (pārtika, mājoklis, apģērbs un atsevišķos gadījumos arī aprūpēšana) un piedalīties sabiedrības dzīvē tādā apjomā, kas uzskatāms par pieņemamu konkrētajā sabiedrībā. Atkarībā no mājsaimniecības ienākumu līmeņa, nabadzībā dzīvojošās personas var tikt klasificētas kā trūcīgas un mazturīgas.
Par trūcīgām ir uzskatāmas tās personas, kuru ienākumi ir zemāki nekā valdības noteiktais līmenis. Saskaņā ar Ministru kabineta 19.04.1994.noteikumiem Nr.89 “Par izmaiņām minimālajā darba algā ”un Ministru kabineta 26.03.1996. noteikumiem Nr.75 “Noteikumi par trūcīgo ģimeņu pabalstu un trūcīgo ģimeņu materiālā stāvokļa novērtēšanu” valdības noteiktais līmenis ir Ls 28,67.
Par mazturīgām ir uzskatāmas tās personas, kuru ienākumi iepriekšējā gadā (Ls/mēnesī) ir zemāki nekā:
1.variants. 75% no personas rīcībā esošajiem vidējiem ienākumiem (pēc Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību budžetu apsekojumu datiem);
2.variants. 50% no pilnā iztikas preču un pakalpojumu groza vērtības latos.…
