6.Muzejā es redzēju senlaiku pulksteni ar romiešu cipariem ciparnīcā, pie kam mums pazīstamā skaitļa četri pieraksta (IV) vietā atradās četras svītriņas (IIII). Izveidojušas plaisas sadalīja ciparnīcu četrās daļās tā, kā parādīts zīmējumā. Skaitļu summas katrā daļā izrādījās nevienādas: vienā – 21, otrā – 20, trešajā – 20, ceturtajā – 17. Es ievēroju, ka mazliet citādā plaisu stāvoklī skaitļu summa jebkurā no četrām ciparnīcas daļām būtu vienlīdzīga 20. Jaunajā plaisu stāvoklī tās var arī neiet caur ciparnīcas centru.
7.Zīmēumā parādīts neliela ābeļu dārza plāns (punkti – ābeles). Dārznieks apkopa visas ābeles pēc kārtas. Viņš sāka ar rūtiņu, kas apzīmēta ar zvaigznīti, un apgāja vienu pēc otras visas rūtiņas tiklab aizņemtās ar ābelēm, kā arī brīvās, ne reizi neatgriežoties izstaigātajās rūtiņās. Pa diognālēm viņš negāja un pārsvītrotajās rūtiņās neiegriezās, jo tur atradās dažādas celtnes. Apstaigu beidzot, dārznieks atradās tai pašā rūtiņā, no kuras bija uzsācis savu ceļu. …
