Secinājumi:
Eksperimentāli tika noteikts brīvās krišanas paātrinājums (g = 16,74 m/s2) un inerces moments (I = 4,22 kg∙m2). Pēc literatūras avotiem brīvās krišanas paātrinājums ir 9,81 m/s2, bet eksperimentāli noteiktais 16,74 m/s2. Šī atšķirība skaidrojama ar to, ka svārstību laiks un svārstību skaits bija jāfiksē, izmantojot savus maņu orgānus, nevis, piemēram, digitālas ierīces, kas to visu fiksē attiecīgajā momentā, atstājot tikai minimālas kļūdas iespējamību, tomēr vislielākā kļūda visticamāk tika pieļauta, veidojot pārāk lielu svārstību amplitūdu, pielietojot lielu spēku, tādējādi svārsts kustējās nedaudz nevēlamā virzienā. Lai uzlabotu eksperimentu, varētu noņemt traucējošos līmlentes gabaliņus, kā arī izmantot svārstu, kuram nav deformējusies caurumu forma. Tika pierādīta Šteinera teorēma, ka I= I0+m∙d2, to pierāda 2.grafiks – dT2 atkarībā no d2. Ja teorēma izpildās, tad konstruētajiem punktiem jāatrodas uz taisnes (jo funkcija ir lineāra). No konstruētā grafika var redzēt, ka punkti ir izvietoti ļoti tuvu taisnei, kas liek secināt, ka Šteinera teorēma ir spēkā.
…
