Šajā darbā es centīšos vairāk izprast un izpētīt Kristus ciešanu aprakstu kā tas ir atstāstīts Mateja evaņģēlijā. Centīšos to aplūkot arī Vecās Derības gaismā. Šī darba beigu daļā nedaudz pieskaršos arī Turīnas Līķauta tēmai un tām liecībām, kuras tas sniedz par Kristus ciešanām (īpaši saistībā ar Mateja evaņģēliju). Nedaudz aplūkošu arī krusta nāves īpatnībām, kā tās izpaudās Palestīnā Jēzus Kristus dzīves laikā.
Lasot Mateja evaņģēliju, skaidri redzams, ka evaņģēlists izceļ Kristus Baznīcu kā Vecās Derības turpinājumu un papildinājumu. Viņš raksta ebrejiem un cenšas visādā ziņā pierādīt, ka Kristus atnākšana ir pasludināta jau Vecajā Derībā. Tomēr Kristus Baznīca Vecajā Derībā neiekļaujas, jo kļūt par Dieva tautu tiek aicinātas visas tautas.
Jēzus spitālīgā Sīmaņa namā un Jūdas nodevība.
“Un notikās, kad Jēzus bija pabeidzis visas šīs runas, tad viņš sacīja saviem mācekļiem: “Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Lieldienas, un Cilvēka Dēls tiks nodots, lai viņu krustā sistu.” Tad sapulcējās augstie priesteri un ļaužu vecaji augstā priestera Kajafas pilī. Un tie apspriedās, kā Jēzu ar viltu saņemt un nokaut. Bet tie sacīja: “Tikai ne svētkos, lai ļaudīs neceltos nemiers.” Bet kad Jēzus bija Betānijā spitālīgā Sīmaņa namā, viena sieva piegāja pie viņa, tai bija akmens trauciņš ar dārgu svaidāmo eļļu, kuru tā izlēja viņam uz galvas, viņam sēžot pie galda. Kad mācekļi to redzēja, tie apskaitās un sacīja: “Kamdēļ šī izšķērdība? To varēja dārgi pārdot un naudu izdalīt nabagiem.” Bet Jēzus to nomanījis, sacīja tiem: “Kam jūs apgrūtināt šo sievu? Viņa pie manis ir padarījusi labu darbu. Jo nabagi ir arvien pie jums, bet es neesmu arvien. Jo izliedama šo eļļu uz manu miesu, viņa gribējusi mani kapam svaidīt. Patiesi es jums saku:...
…
