1.Dzejoļa motīvs ir pavasaris – dabas un cilvēka atmodas laiks. Laiks, kad dabā viss mostas un atplaukst, un arī cilvēka dvēselē rodas jaunas cerības un spēki. Šajā dzejolī tiek uzsvērts, cik mainīga šī pasaule ir. Tajā ir gan gaiši, gan drūmi brīži. Manuprāt, autors aicina lasītājus novērsties no savām drūmajām domām un paskatīties apkārt, lai ieraudzītu, cik skaista un prieka pilna šī pasaule ir.
2.Liriskais „es” apraksta pārmaiņas dabā, kad iestājas „debešķīgais maijmēness”. Tas viņu saviļņo un padara līksmu. Šīs sajūtas palīdz viņam pārvarēt sirdēstus un bēdas un ieraudzīt daudz prieka.
3.Dzejolis veidots no trim četrrindēm. Pirmajā, tāpat arī otrajā pantā autors apraksta, kā daba pārvēršas ar pavasara iestāšanos. Tos izlasot, var iztēloties jauku, pavasarīgu ainu. Jau otrā panta beigās Veidenbaums apraksta cilvēka sajūtas un noskaņojumu, pavasarim sākoties: „Un līgsmi pukst cilvēkam sirds.” Trešajā pantā autors vairāk atspoguļo izmaiņas cilvēka dvēselē, norādot uz to, ka ziedošā, it kā no jauna dzimstošā daba liek cilvēkam atplaukt un izbaudīt pasaules priekus.…
