Izlasot virsrakstu jau ir skaidrs ,par ko tas liecina. Pirmais, ko iedomājos, bija cilvēka apspiešana , bet ne fiziski , tieši pretēji – garīgi.
Nav uz pasaules vēl tāda cilvēka , kurš atļautos izteikt visu . Mums katram ir savs ētikas kodekss, pēc kura mēs dzīvojam .
Lai arī mēs visi neesam vienādi , tomēr kaut kas mums visiem ir kopīgs , un tās ir rakstura īpašības. Kā jau mēs zinām , ka cilvēki ir iedalījuši rakstura īpašības 2 daļās - ‘’ Sliktās ‘’ un ‘’Labās’’.
Katram no mums tās atspoguļojas savādāk . Citam izteiktāka ir tā saucamā ‘’ Ļaunā daba’’ un citam ‘’ Labā daba’’. Taču , lai cik cilvēks būtu labs vai ļauns , tik un tā ir nostādīts kāds punkts ,cik tālu šis cilvēks var atļauties darboties.
Arī man ir sava robeža . Un šo robežu diktē apkārtēja vide.…
