Pēc Otrā pasaules kara pasaulē neiestājās absolūts miers. Nebija skaidrs kā veidosies attiecības starp bijušajiem sabiedrotajiem, amerikāņi cerēja, ka tiks īstenota starpvalstu politika, kurai vairs nav raksturīga cīņa par ietekmes sfērām, taču „nacistu Vācijas sabrukums un nepieciešamība piepildīt radušos vakuumu noveda pie karalaika partnerības izjukšanas. Sabiedroto mērķi vienkārši bija pārāk atšķirīgi.”[1;433] Lielbritānijas vadītājs negribēja pieļaut PSRS dominanci Eiropā, Staļins vēlējās saņemt teritoriālu atlīdzību par izcīnītajām kaujām. Jaunieceltais ASV prezidents centās iet Rūzvelta pēdās un saturēt kopā aliansi, taču kļuva skaidrs, ka harmonija starp valstīm nav iespējama. Situāciju neapšaubāmi ietekmēja arī ekonomikas atslābums un pieaugošā inflācija, kas amerikāņos radīja satraukumu un pārliecību par to, ka ASV nav jārisina Eiropas problēmas. Staļins negribēja rēķināties ar sabiedrotajiem, vēl joprojām pasauli uzlūkodams pa ietekmes sfērām.…
