Vērtējums:
Publicēts: 05.12.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Otrā pasaules kara pirmais posms ', 1.
  • Konspekts 'Otrā pasaules kara pirmais posms ', 2.
  • Konspekts 'Otrā pasaules kara pirmais posms ', 3.
  • Konspekts 'Otrā pasaules kara pirmais posms ', 4.
  • Konspekts 'Otrā pasaules kara pirmais posms ', 5.
Darba fragmentsAizvērt

1.septembris
Vācijas uzbrukums Polijai. Otrā pasaules kara sākums.
Polijā tika īstenots vācu „zibenskara” plāns. Vācija okupēja Poliju, jo Polija nespēja ilgstoši pretoties vācu karaspēkam.
3.septembris
Lielbritānija un Francija piesaka karu Vācijai.
Šīs valstis pieteica karu Vācijai, jo pildīja Polijas sabiedrotā pienākumu. Tomēr Lielbritānija un Francija neuzsāk militāras operācijas pret Vāciju.
septembris - oktobris
PSRS un Baltijas valstu savstarpējās palīdzības līgumi.
PSRS uzspieda Baltijas valstīm savstarpējās palīdzības paktus, kas paredzēja izvietot to teritorijā padomju karabāzes. Oficiālais līgumu noslēgšanas iegansts bija drošības garantēšana Baltijas valstīm. Padomju Savienība nepārprotami lika manīt, ka līguma neparakstīšanas gadījumā Sarkanā armija uzbruks Baltijas valstīm. 1939.g. 5.oktobrī tika noslēgts līgums starp PSRS un Latviju. Tas paredzēja, ka abām valstīm savstarpēji jāsniedz palīdzība trešās valsts uzbrukšanas gadījumā. Tika izstrādāta pretestība K. Ulmaņa valdībai.
30.novembris – 1940.gada 12.marts
PSRS – Somijas karš (Ziemas karš).
Kad Somija atteicās parakstīt savstarpējās palīdzības paktu, Sarkanā armija iebruka Somijā. Somija zaudēja daļu no savas valsts teritorijas, tomēr saglabāja valsts neatkarību. Somijais nācās atdod 12% no savas teritorijas Karēlijā. Somija bija vienīgā valsts, kas bruņotā cīņā pretojās Molotova – Rībentropa slepenajos protokolos paredzētajam liktenim un nepieļāva padomju okupāciju. Par bruņotu agresiju pret Somiju 1939.gada decembrī PSRS izslēdza no Tautu Savienības.

Atlants