Vāgners ir viens no lielākajiem operas reformātoriem un izcilākajiem 19.gs.operkomponistiem. Viņš otrais pēc K. Vilibalda Gluka izvirza tēzi, ka primārā ir drāma (teksts) un mūzika ir tai tikai pakārtota. Viņam rodas daudz sekotāju, rodas daudz sekotāju visā Eiropā, kas atbalstīja šo domu.Viņš ved operas žanru uz simfonizāciju.
19.gs. Vācijā stipri attīstās filozofija: Hēgelis, Kants, Nīče, Markss, Engelss, Šopenhauers. Valda jaunu ideālu meklēšana, jauna estētika.
Rihards Vāgners ir viens no retajiem, kas ir pats savu operu libretu autors, bet idejas smēlies no vācu teiksmām, leģendām, nedaudz no vēstures. Savu jauno pieeju operas žanram viņš izklāsta vnirākos literāros darbos, ko raksta Šveices gados. Pati operas reforma ir izklāstīta darbā "Opera un drāma". Vēl viņam ir darbi "Nākotnes mākslas darbs", "Māksla un revolūcija", "Grāmata par instrumentāciju".
Vāgneram ir 13 operas un 1 simfonija. Jau jaunībā viņš nokļūst Vircburgas operteātrī, kur strādā par kormeistaru. Pēc tam viņš strādā Makdeburgā un Kēnigsbergā. Šeit rodas viņa pirmās operas "Fejas" un "Mīlas aizliegums". Dzīvojis un strādājis Parīzē, Leipcigā, u.t.t..
…
