Betona pagatavošana un iestrādāšana

Vispārīgas ziņas par betonu
Betons ir mākslīgs akmens materiāls, kas rodas, sacietējot pareizi dozē­tam, iepriekš izveidotam betona maisījumam, kura sastāvā ir saistviela, ūdens, pildvielas un speciālas piedevas.
Betona sastāvu izvēlas tā, lai pēc noteikta cietēšanas laika betonam būtu vajadzīgās īpašības (stiprība, salizturība, ūdensnecaurlaidība u. c). Betonam ir konglomerātstruktūra, t. i., pildvielu graudiņus saista sacie­tējusi saistviela (cements). Cements sastāda 8-15%, bet pildvielas 80-85% no betona tilpuma. Tāpēc par pildvielām cenšas lietot lētus, dabiskus materiālus (smiltis, oļus, vietējo iežu šķembas), kā arī rūpniecības atliku­mus (piemēram, metalurģisko sārņu šķembas). Racionāli samazinot ce­menta patēriņu, mazinās betona rukums, cietējot gaisā, kā arī rukuma plaisu izveidošanās varbūtība. Tā kā betona galvenā sastāvdaļa ir pildvielas, tad tieši pildvielu tilpumsvars (tas ir atkarīgs no porainības) nosaka betona uzbūvi un tilpumsvaru. Pēc tilpumsvara betonus iedala šādi:
1.Sevišķi smagie betoni ar tilpumsvaru, lielāku par 2500 kg/m3. Izga­tavo ar sevišķi smagām pildvielām (magnetīts, barīts, čuguna skrotis un lauskas, tērauda atgriezumi u. c). Lieto speciālās aizsargbūvēs.
2.Normālsvara betoni ar tilpumsvaru 1800—2500 kg/m3, izgatavo ar smago iežu smiltīm, oļiem, šķembām.
3.Vieglbetoni ar tilpumsvaru 500—1800 kg/m3, to skaitā
a.vieglbetoni ar porainām dabiskām un mākslīgām pildvielām;
b.šūnu betoni (gāzbetons un putu betons) no saistvielas, ūdens, augstdispersa Si02 saturošā komponenta un poru veidotāja;
c.lielporainie (bezsmilšu) betoni ar blīvām vai porainām rupjām pild­vielām, bez smalkajām pildvielām.
4.Sevišķi vieglie (siltumizolācijas) betoni ar tilpumsvaru, mazāku par 500 kg/m3
a.šūnu betoni (gāzbetons un putu betons);
b.lielporainie (bezsmilšu) betoni ar porainām rupjām pildvielām.
Tādējādi dažādu veidu betonu tilpumsvars mainās plašās robežās (ap­tuveni no 300—500 kg/m3 līdz 2500—3600 kg/m3).
Atkarībā no pielietojuma betoniem jāatbilst noteiktām prasībām. Tā betoniem dzīvojamo un rūpniecības ēku nesošajām dzelzsbetona konstruk­cijām jābūt ar noteiktu stiprību. Ēku ārsienām un pārsegumiem paredz vieglbetonus ar mazu siltumvadītspēju un nelielu tilpumsvaru. Hidroteh­niskajās būvēs betoniem cietējot jāizdala iespējami mazāk siltuma, tiem jābūt ar lielu blīvumu un ūdensnecaurlaidību, pietiekamu stiprību, mazu rukumu, izturīgiem pret mineralizēto ūdeņu koroziju un salizturīgiem. Ceļu un aerodromu būvē cenšas lietot salizturīgus betonus ar pietiekami augstu stiepos stiprību liece un ar labu pretestību deldējamībai. Nocietinājumu būvēs betoniem jābūt ar augstu pretestību pret triecieniem un eksplozijām.…