Valodas stils ir vēsturiski izveidots valodas paveids, kura lietošanas izvēle ir atkarīga no komunikācijas satura, vides un komunikatora attieksmes pret tiem.
Atkarā no sabiedriskajām funkcijām stili tiek klasificēti dažādi. Tomēr dažādās klasifikācijās figurē vieni un tie paši stili, ar lielākām vai mazākām atšķirībām terminoloģijā un īpatnībām tās saturā. Tie ir šādi:
1.Zinātniskais un populārzinātniskais valodas stils;
2.Lietišķo rakstu valodas stils;
3.Publicistikas valodas stils;
4.Literārās sarunvalodas stils;
5.Daiļliteratūras valodas stils.
Šos valodas paveidus, apakšsistēmas sauc par funkcionālajiem stiliem. Funkcionālos
stilus veido visi valodas strukturālie elementi: fonēmas, morfēmas, vārdi, to vēsturiski izveidojušies savienojumi, teikumi. Vieni un tie paši valodas elementi var būt visos valodas stilos, bet visu attiecīgo elementu kopums un to kvalitatīvās un kvantitatīvās attiecības veido noteiktu valodas stilu.
Ir teksti, kuros stilistisko izteiksmes līdzekļu sastāvs ir tāds, kāds nav raksturīgs nevienam noteiktam stilam. Tie ir dažādu stilu robežgadījumi. Vispār, ir atzīts, ka starp stiliem nav stingru robežu. Pie tam šī problēma ir jānošķir no problēmas par stilu ,respektīvi, žanru tīrību un to sintēzi.…
