Hantingtona horeju var uzskatīt par vienu no briesmīgākajām slimībām, pirmkārt, dēļ tā, ka cilvēks dzīvo ar apziņu (ja viņš ir informēts par to), ka ir šī pataloģiskā gēna nēsātājs, un agrāk vai vēlāk šī slimība sāks strauji attīstīties – bez jebkādām alternatīvas iespējām. Kad parādās pirmie simptomi, cilvēks sākotnēji mana kā izmainās viņa kustības un gaita, paralēli tam sāk īslaicīgi zust atmiņa, un tad visai strauji klāt „pievienojas” dažādi citi psihiskie un fiziskie traucējumi. Šie ļaudis aizvien vairāk sāk palikt atkarīgi no līdzcilvēkiem. Mēnešiem ilgi, kad slimība strauji progresē, periodiski šiem cilvēkiem psihiskās problēmas – atmiņas zudumi, u.c., mijās kopā ar apziņas apskaidrošanos, kas padara šo slimību vēl traģēdiskāku – cilvēks pats sevi novēro kā strauji kļūst par psihisku un fizisku invalīdu.
Aprakstot HS, nevarēs nevienā literatūras avotā kaut ko pozitīvu izlasīt sakarā ar iespēju kaut kādā mērā palīdzēt šiem slimniekiem izvairīties no slimības izplatības, taču zinātnei attīstoties katru gadu rodas jauni atklājumi, un jācer, ka pavisam drīz tiks atrasti risinājumi šīs slimības novēršanai.…
