Atslēgas vārdi: bibliotēka, rokraksts, pergaments, fizika, teleskops, mehānisms, kolonizācija.
1.Bibliotēkas. Frančesko Petrarka, būdams aizrautīgs grāmatu kolekcionārs, izmantoja savu slavu, personiskos kontaktus un diplomātiskās misijas, lai spertu pirmo soli grāmatu sekularizācijas un demokratizācijas virzienā. 1337. gadā Petrarka izveidoja savu grāmatu sarakstu, ko nosauca par „Manas grāmatas”(„Libri mei”). Savas dzīves laikā viņš savai kolekcijai pievienoja ap tūkstoti grāmatu, kuras savā testamentā novēlēja svētā Marka baznīcai Venēcijā ar nosacījumu, ka viņa kolekcija būs pieejama visiem.
Pazīstami bibliofili bija Mediči dzimtas pārstāvji Florencē. Starp lielākajiem laikmeta kolekcionāriem jāmin Kozimo Mediči padomnieks bibliotēku lietās Nikolo Nikoli (Niccolo Niccoli, 1363-1437). Saņēmis no tēva mantojumu, viņš nolēma to izmantot grāmatu iegādei. Līdz dzīves beigām viņam piederēja 800 grāmatu. Grāmatas viņš novēlēja dzimtajai Florencei ar noteikumu, ka tās būs pieejamas ikvienam, kas interesējas par zinātni. Nikolo vadībā pilsētā izveidoja gan privāto bibliotēku (Medicea privāta), gan publisko (Medicea publica).
Urbino hercogs Federiko da Montefeltro (Federico da Montefeltro III, 1422-1482) bija izcils piemērs valdnieku vēlmei izskaistināt savas rezidences ar grāmatām – viņš uzskatīja, ka grāmatai jābūt ne tikai literāram mākslas darbam – viņam pakļautie 30 līdz 40 skiptoriji nemitīgi pārrakstīja grāmatas uz pergamenta, kuru iesēja sarkanos ādas vākos, uz kuriem pievienoja sudraba aizdares.…
