Vadošie uzskati par nacionālisma izcelsmi
Runājot par nacionālisma izcelsmi, jāzina, ka nacionālisms jau pastāvēja Antīkajā Grieķijā („antīkais nacionālisms”), kura pamatā bija uzskats par valsts pārvaldi kā likumu varu un kā pilsoņu pašpārvaldi. Pats nozīmīgākais kopienas elements bija pilsonība, jo tā noteica piederību gan tradīcijām, cerībām, morāles principiem, gan kopienas būtībai. Kopiena bija civilizācijas atspoguļojums, bet tie, kas atradās ārpus tās iemiesoja barbarismu. Tātad veidojās etnocentriskais (ethnocentric) nacionālisms.
Sākot ar Lielo Francijas revolūciju, mēs varam runāt par policentrisko (polycentric) nacionālismu, kad pirmo reizi priesteris Augustīns Barels (Augustin Barruel) pieminēja jēdzienu „nacionālisms”. Tas izveidojās par doktrīnu, kas iezīmēja Francijas nāciju kā cilvēku veidotu, tātad arī valsts pārvaldei bija jābalstās uz cilvēku gribu, suverenitāti, kā arī nacionālisma attīstība veidoja arī pilsonības jēdzienu. …
