19 gadsimta demokrātiskais impulss virzīja Eiropu pretim arvien lielākai un demokrātiskākai sabiedrībai. 19.gs. 50 gados šo ideju vēsmas sasniedza arī Latviju.
Pirms tam stāvoklis Latvijā nebija labs, sabiedrība dalījās divas svarīgākas daļas, pakļaujošo un pakļauto. Muižniecību galvenokārt veidoja vācu izcelsmēs muižnieki, zemnieku kārtu savukārt latvieši. Latviešu tiesības bija maksimāli ierobežotas, darba samaksa bija maza, iespēja izbraukt citā novadā tika ierobežota, bija atļauta nevien zemnieku morāla nicināšana un pazemošana, bet arī fiziska varmācība (atļauts ar likumu). Miesas sodu zemniekiem galīgi atcēla tikai 1904.g.…
