3. Civiltiesību normu piemērošana?
Tiesību normu piemērošana – kompetentu valsts iestāžu individuālu varas rakstura juridisku aktu izdošana, kas: rada, groza vai izbeidz konkrētām personām tiesības un pienākumus vai nosaka tām sankcijas.
Tiesību normu piemērošanas subjekti ir: kompetentas valsts iestādes un organizācijas.
Pilsoņi tiesību normas nepiemēro, bet gan izpilda un izmanto.
Tiesību normu likumīgā piemērošana nozīmē to, ka kompetentām tiesību normu piemērošanas iestādēm pareizi jāizvēlas un jāiztulko tiesību norma, jāpieņem lēmums stingrā saskaņā ar normas priekšrakstiem. Nepareizi piemērotas normas sekas ir juridiskā akta atcelšana.
Piemērošanas veidi:
1.Likuma analoģija – CT normu piemērošana tādām attiecībām, kas ir līdzīga tiesību normai regulētai, bet tiesību normā nav paredzēta. Regulē līdzīgu attiecību, ja nav citas normas, kas tieši to regulē.
2.Tiesību analoģija – ja nav likuma, jāpiemēro tiesību vispārējie principi un jēga, ja konkrētai attiecībai nav iespējams piemērot tiesību normu, jo tādas vienkārši nav.
Tiesību normu piemērošanas pamatstadijas: lietas faktisko apstākļu analīze, tiesību normas izvēle, normas satura noskaidrošana, normas izskaidrošana (interpretācija) – šīs stadijas nav, ja tiesību normas saturs ir skaidrs, lēmuma pieņemšana – tiesību normas piemērošanas akta izdošana.
4. Civiltiesību normu iztulkošana(metodes)?
Iztulkošana ir tiesību normā ietvertās likumdošanas gribas noskaidrošana un izskaidrošana.
Iedalās: tiesību normas jēgas noskaidrošana (tulkotājs noskaidro jēgu priekš sevis), tiesību normas jēgas izskaidrošana (tulkotājs šo jēgu izskaidro citiem)
Iztulkošanas subjekti – ir valsts iestādes, sabiedriskās organizācijas, amatpersonas un atsevišķi pilsoņi.
Iztulkošanas objekts – ir normatīvs akts visumā, tā daļa, vai atsevišķs pants.
Metodes: Filoloģiskā (gramatiskā) – tiek noskaidrota vārdu lietojuma nozīme un gramatisko likumu izmantošana. Kazuālā iztulkošana – normas jēgas noskaidrošana, piemērojot šo normu konkrētam dzīves gadījumam Loģiskā – tiesību normas jēgas noskaidrošana, tieši izmantojot loģikas likumus un paņēmienus. Sistemātiskā – normas jēgas izskaidrošana no tiesību savstarpējā sakara viedokļa, aplūkojot tās tiesību sistēmā. Teleoloģiskā – pēta likumdevēja mērķi un nolūku, kas izteikti tiesību normā. Tiesas iztulkošanu veic tiesa, kas iztulko tiesību normas krimināllietu, citu lietu izskatīšanas procesā dažādās instancēs. Vēsturiskā – tiesību jēgas noskaidrošana, ņemot vērā apstākļus, kas bijuši attiecīgo normu rašanās pamatā. Tulkošanas rezultātā no jauna nekas netiek pierakstīts – tikai precīzāk izteikts.…
Civiltiesību jēdziens. CT ir tiesību normu kopums, kas regulē mantiskās attiecības, kā arī ar mantiskajām attiecībām saistītās nemantiskās attiecības un likumā paredzētajos gadījumos arī citas personiskās nemantiskās attiecības. CT sistēmu veido tiesību normu grupas, kas regulē dažāda veida mantiskās un personiskās attiecības. CT vispārējo daļu veido normas, kas ir attiecināmas uz visām civiltiesiskajām attiecībām. CL ir četras daļas: lietu tiesības; ģimenes tiesības; mantojuma tiesības; saistību tiesības, bet vēl ir jāpiem arī vispārīgā daļa. CT normu grupu, kas regulē noteiktās viena veida sabiedriskās attiecības, sauc par civiltiesību institūtu: prasības noilgums; īpašuma tiesības u.c. CT institūti veido civiltiesību vispārīgo daļu.
