Zināt nozīmē runāt tā, kā vajag un kā to paredz zināma garīga pieeja; runāt nozīmē zināt tādējādi, kā tas iespējams un atbilst tam modelim, kuru uzstiepj līdzcilvēki.
(M. Funko)
Zināšanas ir izziņas rezultāts. Izziņā cilvēks uzņemas pilnīgu atbildību uz sevi, jo viņš ir tā unikālā būtne pasaulē, kura pēc zināšanām tiecas saskaņā ar savu gribu. Zināšanas ir jāiegūst, jo tās neatklājas tieši, kā atklāsmes patiesība. Zināšanu ieguve prasa spēku un gribu, tās nav dotas, tās ir jāiegūst un jāizcīna. Izzinot un darbojoties saskaņā ar zināšanām, cilvēks pasaulē jūtas citādi, nekā balstoties uz reliģisku ticību un tverot atklāsme patiesībās. Orientēšanās uz zināšanām kopš Jaunlaikiem sekmē tehnikas attīstību. Kopumā zināšanu krāšana izveidoja mūsdienu civilizēto sabiedrību, kurā tagad valda zinātni idealizējošs noskaņojums, tehnoloģijas un informātikas izvirzīšana priekšplānā.
Zināšanas mums katram ir ļoti svarīgas un noderīgas un ļoti bieži mēs atzīstam to, ka īstenībā nezinām neko, gluži kā Sokrāts teicis: ”Es zinu, ka neko nezinu”. Tas ir pamats, lai domāšanā un zināšanas virzītos uz priekšu un nepaliktu apšaubāmu atziņu gūstā.
Viens no zināšanu veidiem kāds ir, tas ir zinātniskās zināšanas. …
