Ķīnas glezniecība ir viena no senākajām tradicionālajām mākslām uz pasaules. Pirmie darbi bija vairāk ornamentāli un simboliski, nekā attēli. Sākotnēji tika attēlotas spirāles, zigzagi, punkti, vai dzīvnieki.
Ķīniešu tradicionālā glezniecība “Gohua” (burtiski – valsts gleznas) uz zīda vai papīra vīstokļiem gan vertikālā, gan horizontālā virzienā sākusies 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Vecākais gleznu vīstoklis, kas 1949. gadā atrasts arheoloģiskajos izrakumos Čanšas pilsētas tuvumā, saglabājies no 4. – 3. gadsimta pirms mūsu ēras. Gohua stilam raksturīga augsti attīstīta otas tehnika, ūdenī atšķaidītas tušas krāsu gammas smalkums, līniju plastiskums un izteiksmība, kā arī īpatnējā telpas uzbūve gleznās. Gohua galvenie virzieni ir “gunbi” (cītīgā ota) stils, kura raksturīgākā īpatnība – kontūru smalkums un spilgtas krāsas, un “sjeī” (idejas izpausme), kas visvairāk attīstījies monohromatiskajā (vienkrāsainajā) glezniecībā.…
