| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | DARBA STRĪDA JĒDZIENS | 5 |
| 2. | DARBA STRĪDU VEIDI | 6 |
| 3. | INDIVIDUĀLAIS TIESĪBU STRĪDS UN TĀ IZŠĶIRŠANA | 7 |
| 3.1. | INDIVIDUĀLĀ TIESĪBU STRĪDA IZŠĶIRŠNA UZŅĒMUMĀ | 8 |
| 3.2. | INDIVIDUĀLĀ TIESĪBU STRĪDA IZŠĶIRŠANA TIESĀ | 9 |
| 4. | KOLEKTĪVI TIESĪBU STRĪDI UN TO IZŠĶIRŠANA | 13 |
| 4.1. | STRĪDA IZŠĶIRŠANA IZLĪGŠANAS KOMISIJĀ | 13 |
| 4.2. | STRĪDA IZŠĶIRŠANA TIESĀ VAI ŠĶĪRĒJTIESĀ | 14 |
| 5. | KOLEKTĪVI INTEREŠU STRĪDI UN TO IZŠĶIRŠANA | 16 |
| 6. | STREIKS | 17 |
| 7. | ALTERNATĪVI DARBA STRĪDU RISINĀŠANAS VEIDI | 19 |
| SECINĀJUMI | 20 | |
| IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 21 |
Par darba strīdu uzskatāmas domstarpības starp darba devēju, no vienas puses, un darbiniekiem, no otras puses, par jautājumiem, kas saistīti ar darba tiesību piemērošanu vai darba koplīgumu, vai individuālā darba līguma izpildi.
Ne visi strīdi, kas rodas starp darba devēju un darbiniekiem, ir darba strīdi. Par darba strīdiem sauc tikai tos darbinieku strīdus ar darba devēju, kas radušies darba procesā – par atjaunošanu darbā, par atlaišanas formulējuma grozīšanu, par citiem darba tiesību aktos paredzētajiem jautājumiem.1
Atšķirībā no darba likumu kodeksa, kura atsevišķi panti reglamentēja darba strīdu izskatīšanu, jaunajā Darba likumā 25.- 27.pants reglamentē tikai to strīdu izšķiršanu, kas izriet no darba koplīguma attiecībām, vai ir ar tām saistīti. Darbojas Saeimā 1998.gada 23.aprīlī pieņemtais Streiku likums, bet strīdu izšķiršana tiesā notiek Civilprocesa likuma kārtībā.
Ministru kabineta 2001.gada 9.oktobra sēdē apstiprinātajā „Darba strīdu izšķiršanas mehānisma koncepcijā” tika atzīts, ka spēkā esošais darba strīdu tiesiskais regulējums nenodrošina strīdu pusēm iespēju ātri un efektīvi aizsargāt savas aizskartās tiesības, nav paredzēts samierināšanas institūts, kas demokrātiskās valstīs uzskatāms par vienu no efektīvākajiem darba strīdu izšķiršanas veidiem. Tāpēc 2002.gada 26. septembrī Saeimā tika pieņemts jaunais Darba strīdu likums, kas stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī 2.
Likuma 2.pants definē, ka darba strīds ir jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju. 3 Tā kā darba strīdi nav viendabīgi, ir objektīva nepieciešamība tos iedalīt vairākos veidos, jo no tā savukārt ir atkarīga attiecīga darba strīda izšķiršanas veida noteikšana.…
IEVADS; 1.DARBA STRĪDA JĒDZIENS; 2.DARBA STRĪDU VEIDI; 3.INDIVIDUĀLAIS TIESĪBU STRĪDS UN TĀ IZŠĶIRŠANA; 3.1.INDIVIDUĀLĀ TIESĪBU STRĪDA IZŠĶIRŠNA UZŅĒMUMĀ; 3.2.INDIVIDUĀLĀ TIESĪBU STRĪDA IZŠĶIRŠANA TIESĀ; 4.KOLEKTĪVI TIESĪBU STRĪDI UN TO IZŠĶIRŠANA; 4.1.STRĪDA IZŠĶIRŠANA IZLĪGŠANAS KOMISIJĀ; 4.2.STRĪDA IZŠĶIRŠANA TIESĀ VAI ŠĶĪRĒJTIESĀ; 5.KOLEKTĪVI INTEREŠU STRĪDI UN TO IZŠĶIRŠANA; 6.STREIKS; 7.ALTERNATĪVI DARBA STRĪDU RISINĀŠANAS VEIDI; SECINĀJUMI; IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS. Ar Latvijas neatkarības atgūšanu un jaunas tiesību sistēmas veidošanos, būtiskas pārmaiņas notika arī darba tiesību nozarē. Darba likumdošanas sakārtošana notika atceļot vecos likumus un pieņemot jaunus, vienlaikus tos saskaņojot ar starptautiskajām tiesībām. Lai Latvija varētu pilnvērtīgi pildīt savas kā Eiropas Kopienas dalībvalsts saistības, tai jāattīsta un jāpiemēro Eiropas Savienības prasībām arī darba tiesību nozares normatīvie akti un struktūras, kas nodrošinātu to efektīvu īstenošanu. Ņemot vērā nepieciešamību pilnveidot darba tiesības atbilstīgi Eiropas vadlīnijām, tika izstrādāts un pieņemts jauns normatīvs akts darba tiesību nozarē- Darba likums. Jaunā likuma izstrādāšanas mērķis bija pilnveidot darba devēju un darbinieku tiesisko regulējumu, līdzsvarot sociālo partneru- darba devēju un darbinieku (to pilnvaroto pārstāvju) – tiesības un pienākumus, darba likumu pieskaņojot normatīvajiem aktiem, it īpaši Civillikumam, kas darba tiesībās piemērojams kā vispārīgais tiesību avots. Jaunajā Darba likumā ir ietvertas Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju, Eiropas Savienības direktīvu, kā arī Eiropas Sociālās Hartas prasības. Atšķirībā no Darba likumu kodeksa Darba likumā netiek regulēts jautājums par darba strīdiem. To regulē speciāls likums par darba strīdu izšķiršanu, 2002.gada 26.septembrī pieņemtais Darba strīdu likums. Likuma mērķis ir nodrošināt darba strīdu taisnīgu un ātru izšķiršanu, nosakot darba strīdu izšķiršanas institūcijas un darba strīdu izšķiršanas procesuālo kārtību.
