Atšķirības varētu uzskatīt par galveno atšķirību starp dažādām tiesību sistēmām. Tiesības ir radītas, lai varētu regulēt attiecības sabiedrībā, lai panāktu zināmu rīcību un kārtību. Kā zināms tiesības pastāv, ja ir sabiedrība uz ko tās attiecināt, tāpat arī tiesības attīstās līdz ar sabiedrību, tāpēc katra valsts izstrādā savas tiesības atkarībā no mentalitātes, reliģijas, ģeogrāfiskajiem stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, dzīves veida, valsts iekārtas un pārvaldes režīma. Tiesību sistēmas ietver sevī noteiktus normu radīšanas un iztulkošanas paņēmienus. Pastāv divas atsevišķas tiesības sistēmas Anglosakšu un kontinentālās Eiropas sistēma. Katrā valstij pastāv šis noteiktas tiesības. Piemēram, anglo-sakšu piemērojas vispirms Lielbritānijā, bet mūsdienas šis sistēma pastāv ASV un Anglijā, ka arī aptver ,Kanādas tiesu sistēmas un citas valstis, kas bijušas Lielbritānijas kolonijas, Sociālistiskais tiesību loks, Islāma tiesību loks, Austrum Āzijas, Hinduistiskais tiesību un Āfrikas tradicionālo tiesību loks .Bet kontinentāla saka rasties vēl Senā Grieķijā un Sena Romā. Šajā tiesību lokā ietilpst Ģermāņu grupa, Romāņu grupa un Skandināvu grupa.
Aplūkosim tagad kontinentālās Eiropas sistēmu šī tiesību sistēmu grupa aptver tās valstis, kurās juridiskā zinātne ir veidojusies uz romiešu tiesību pamatiem.…
Ievads tiesību teorijā. 2 eseja. Šodien pasaulē ikvienai valstij ir sava tiesību sistēma. Tiesību sistēma domāta katrai valstij ar savu noteicošo varu, ar saviem noteikumiem, ar saviem pieradumiem un ar savējiem iekšējiem tiesībām. Tas irt ļoti svarīgs moments, saprast kā atšķiras viena tiesību sistēma no otras, kāpēc tieši šajā valstī izmanto šo sistēmu. Dažādu valstu tiesības attiecīgi ir formulētas dažādas valodās, izmanto dažādu tehniku un ir veidotas sabiedrībai ar katrā atsevišķa gadījumā atšķirīgu struktūru, paražām, ticību un mentalitāti. Tiesības ir ļoti sarežģīta un daudzpusīga sabiedriska parādība, tiesības sistēmas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem, kā , piemēram, vēsturiskiem, politiskiem, ekonomiskiem, reliģiskiem un vēl daudziem citiem faktoriem. Arī valstu nacionālo tiesību sistēmas lielākā vai mazākā mērā ir atšķirīgas, ko nosaka vēsturiskie, sociālekonomiskie, politiskie apstākļi, iedzīvotāju uzskati, reliģija, dzīves veids, valsts iekārta, un pārvaldes režīms, taču šādi apstākļi var būt radniecīgi konkrētam reģionam, valstu grupai.
