Kad Romas līgums stājās spēkā, vēl joprojām bija spēkā arī starptautiskā Bretonvudas vienošanās par fiksētiem valūtas kursiem. Šī vienošanās darbojās līdz 1971.gadam, kad sākās “peldošo” valūtas kursu periods.
“Vernera” ziņojums aprakstīja kā pakāpeniski varētu ieviest ekonomisko un monetāro savienību 1970-to gadu laikā. Tomēr šis priekšlikums netika ieviests.
Tā vietā, 1972.gadā tika ieviesta Eiropas valūtas vadības sistēma, kuru pazīst ar vārdu “čūska” (“Snake”). Šajā sistēmā piedalīties varēja arī valstis ārpus ES.
“Čūska” turpināja darbību līdz 1979.gadam, kad tika izveidota Eiropas Monetārā sistēma.
Eiropas Monetārās sistēmas mērķis bija radīt monetārās stabilitātes zonu Eiropā ar
zemu inflāciju
regulējamiem valūtas kursiem
1989.gada pavasarī Eiropas Komisijas prezidents Žaks Delors nāca klajā ar priekšlikumu (Delora ziņojums) par Ekonomisko un Monetāro savienību. Balstoties uz šo priekšlikumu dalībvalstu valdības vienojās par Māstrihtas līguma protokolu par Ekonomisko un Monetāro politiku.
Vissvarīgākais ekonomiskās savienības priekšnoteikums -
neierobežotas iespējas mainīt naudu,
brīva kapitāla kustība,
pilnībā integrēti banku un finansu tirgi
nemainīgi noteikts valūtas maiņas kurss. …
