Cilvēki, analizējot dažādas situācijas, visbiežāk paļaujas uz savu personīgo pieredzi. Kā piemēru varu minēt - ja es pa logu redzu, ka ārā snieg sniegs, es velku biezāku mēteli, jo pēc pieredzes zinu, ka citādāk man būs vēsi. Bet vai mūsu pieredzei var pilnīgi droši uzticēties?
No empīrisma skatu punkta, cilvēka patiesās zināšanas balstās uz pieredzi. Mēs nevaram zināt neko, ko mēs paši neesam pierādījuši. Viens no zināmākajiem empīristiem Frānsiss Bēkons ir teicis, ka cilvēks var droši zināt tikai to, ko pats var pārbaudīt. Iepriekš minētajā gadījumā ar sniegu, no empīristu viedokļa raugoties, manas zināšanas būtu jāuztver kā pareizas, jo tās ir balstītas uz pierādījumiem un pieredzi, kā arī ir izmantota indukcijas metode – no atsevišķu faktu vai parādību novērošanas ir pāriets uz vispārīgiem novērojumiem, jo es nezinu, vai konkrēti šajā sniegainajā dienā laiks ir auksts, bet esmu bijusi ārā vairākās citās sniegainās dienās, kad vienmēr ir bijis auksts, tādēļ esmu pieņēmusi, ka visas sniegainas dienas ir aukstas. …
