Vērtējums:
Publicēts: 01.09.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Frānsiss Bēkons', 1.
  • Referāts 'Frānsiss Bēkons', 2.
  • Referāts 'Frānsiss Bēkons', 3.
  • Referāts 'Frānsiss Bēkons', 4.
  • Referāts 'Frānsiss Bēkons', 5.
  • Referāts 'Frānsiss Bēkons', 6.
  • Referāts 'Frānsiss Bēkons', 7.
  • Referāts 'Frānsiss Bēkons', 8.
  • Referāts 'Frānsiss Bēkons', 9.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  F. Bēkona biogrāfija    4
  Bēkona darbi    6
  Bēkona darbi rodas šā    7
  Secinājumi    8
  Izmantotā literatūra    9
Darba fragmentsAizvērt

Frānsiss Bēkons ir dzimis 1561. gada 22. janvārī Sv. Albanas pilsētiņa, kura atrodas ziemeļrietumos netālu no Londonas.
Anglijā tolaik valdīja ķēniņiene Elizabete. Starp viņas tuvākajiem valstsvīriem ir Bēkona tuvākie radinieki. Viņa tēvs Nicholas Bēkona bija jau bijis Eduarda V. Laikā valsts ierēdnis. Elizabetes laikā viņu ieceļ par lielā zīmoga glabātāju un par slepenās padomes locekli, 1568. un 1570. g. Viņš ir to komisiju priekšsēdētājs, kuras nodarbojas ar skotu sūdzību caurskatīšanu pret Mariju Stuartu, kuru beidzot 1586. g. Notiesāja uz nāvi un nāves spriedumu 18. februārī 1587. g. Izpildīja.
Otra laulībā ar Annu Cooke Nikolajam Bekonam bija divi dēli: Vecākais Anthonv un jaunākais Frānsiss.
Par Frānsa bērnību vecāku mājai maz kas zināms. Viņš esot bijis vājīgs, kārs pēc zināšanām un jau agri mīlējis vērot dabas parādības, kuras pats lūkojis izskaidrot. Dabas novērojumi viņu vairāk interesējuši nekā puiku rotaļas.
Abi brāļi 1573. gada pavasarī iestājas Kembridžas koledžā. Fr. Bēkonu dzīve un mācības koledžā neapmierināja, gluži tāpat ka Dekartu La Fleches jezuītu skolā nē. Viņš drīz vien atzina, cik neauglīga ir līdzšinējā zinātne un cik nestiprs viņas pamats. Neapmierināts viņš 1575. gada beigās atstāja Kembridžu.
Izstājies no Kembridžas universitātes, Fr. Bēkons iestājās Grē Inā (Londonā), lai studētu jurisprudenci. Bet jau 1576. g. septembrī viņš pavada angļu sūtni seru Amias Polet uz Parīzi, lai tur pabeigtu savas studijas.
Angļu sūtniecība seko visur galmam. Tādejādi Bēkons no Parīzes nonāk Bloā, kur tolaik atradās valsts priekšstavniecība (saeima), Tūrā, Poatjē.
Pēc tēva pēkšņās nāves (20.02.1579.), ziņu par kuru Bēkons saņēma Parīzē, viņš tūliņ atgriežas atpakaļ uz Angliju, kur viņš nonāk tā paša gada martā. Viņš atkal iestājas Grē Inā, lai tur pabeigtu savas iesāktās juridiskās studijas (1579 - 1582). Bēkons grib būt tiesnesis. 06.1582. viņš kļuva "uter barrister" (pirmā priekšpakāpe - advokatūra), četri gadi vēlāk "barrister" (tiesības atklāti piedalīties un uzstāties prāvās) un 1589.g. "reader" (lektors - koledžā notur priekšlasījumus par tieslietu zinātnēm).

Autora komentārsAtvērt
Atlants