Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 4 | |
1. | Merkantilisma būtība | 5 |
2. | Merkantilisma izpausmes konkrētu valstu saimnieciskā politikā | 8 |
2.1. | Merkantilisma izpausmes Anglijā | 8 |
2.2. | Merkantilisma izpausmes Francijā | 9 |
2.3. | Merkantilisma izpausmes Spānijā | 10 |
2.4. | Merkantilisma izpausmes Vācijā | 11 |
2.5. | Merkantilisma izpausmes Austrijā | 11 |
2.6. | Merkantilisma izpausmes Krievijā | 12 |
Secinājumi | 14 | |
Izmantota literatūra | 15 |
XVI un XVII gadsimtā sāka veidoties spēcīgas nacionālas valstis. Tas atstāja ievērojamu ietekmi uz saimniekošanas sistēmas un ekonomiskās domas attīstību. Izveidojās tā sauktais merkantilisma virziens (šo nosaukumu 1763. gadā ievēsa O. G. Mirabo – no latīņu valodas mercari – pirkt, tirgoties).
Merkantilisma doktrīna (mācība) bija tirgotāju mācība un valdību ekonomikā politika laikā no XVI līdz XVIII gadsimtam. Tas būtība bija valsts protekcionisma un ārējas ekspansijas (paplašināšanas, izpelēšanas) pamatojums.
Merkantilisma galvenās pazīmes:
valsts kontrolē ekonomiskos procesus un nosaka vēlamos attīstības virzienus;
valstij jāgūst labumu no visām komercoperācijām;
jebkādām komercoperācijām ir jāienes valstī līdzekļus, nevis jāaizpludina to uz citām valstīm;
maksimāli jāsamazina importu un jāpalielina eksportu;
valstij visādā ziņā jāveicina nacionālās rūpniecības attīstību;
valsts ekonomisko varenību nosaka uzkrāto līdzekļu (zelta) daudzums tās kasē.
Merkantilisti uzskatīja, ka vērtība rodas no naudas. Tāpēc gan cilvēka, gan valsts bagātība ir izmērojama ar naudu. No tā merkantilisti secināja, valstīj ir izdevīgi pārdot preces (eksportēt) un nav izdevīgi tās pirkt (importēt). Tā kā viena tauta, respektīvi, valsts var iegūt bagātību tikai uz otras tautas rēķina, saimniecības politika ir jāvirza tā, lai citu valstu bagātību ieplūdinātu savā valstī. Politiski valsts varai ir jābūt tik stiprai, lai vajadzības gadījumā šo bagātību varētu atņemt ar varu.…
Darba tēma „Merkantilisma izpausmes konkrētu valstu saimnieciskā politikā” ir izvēlētā jo, es uzskatu, ka tā ir ļoti aktuāla mūsdienu pasaulei. Proti, visu mūsdienu valstu ekonomiskie sasniegumi un pati ekonomika balstās uz šiem agrāro laiku ekonomiskajiem un politiskajiem virzieniem, uz viņu pieļautajām kļūdām un sasniegumiem, ja agrākos laikos filozofi un ekonomisti nebūtu domājuši par šāda veida politiku un virzieniem, tad, manuprāt, mēs vēl šobaltdien tirgotos izmantojot veco bartera metodi – mainītu preci pret preci, nevis maksātu par to un pirktu to. Šī referāta mērķis ir izpētīt, kas ir merkantilisms un merkantilisma izpausmes konkrētu valstīs saimnieciskā politikā. Referāta uzdevumi ir: 1. noskaidrot, kas ir merkantilisms un, tās periodu; 2. noskaidrot, kas ir merkantilisma doktrīna; 3. uzzināt , kādi merkantilisma pārstāvju uzskati; 4. secināt, merkantilisma izpausmes konkrētās valstīs; 5. izdarīt secinājumus.