Šrilankas etniskais konflikts un tā ietekme uz ārpolitiku

Secinājumi
Apkopojot visu apskatīto informāciju, varam izdarīt noteiktus secinājumus par izvirzīto tēmu. Pēc teorētiskā ieskata var redzēt, ka Šrilankas etniskā konflikta gadījumā ir manāmas liberālisma un konstruktīvisma idejas. Domājams, lai sistemātiski izvērstu secinājumus, jāaplūko , kādas iezīmes ir raksturīgas dotajās teorijās. Liberālismam tās būtu starptautisko organizāciju loma, demokrātija un cilvēktiesības. Konflikta laikā ļoti uzskatāmi parādīts, kā darbojas starptautiskās organizācijas, kas mēģināja uzturēt mieru, izplatīt demokrātiskas idejas un uzstājās par cilvēktiesībām. Kā arī bija minēts teorijā, šīs organizācijas cenšas iejaukties, taču nevis militārajā ziņā, bet vairāk ideoloģiski un materiālās palīdzības veidā. Tādējādi šo organizāciju īstenotā ārpolitika ir pārsvarā saistīta ar šī konflikta risināšanu, tās gan nosoda LTTE kā teroristisku grupējumu, taču arī Šrilankas valdība izpelnās diezgan lielu kritiku par savu iedzīvotāju stāvokli valstī. Šrilankai esot mazai valstij ir jāieklausās starptautisko organizāciju un lielvalstu viedoklī, tādēļ iespējams, ka šo aktieru (lai arī ne pārāk iedarbīga) īstenotā ārpolitika ir novērsusi šī konflikta traģiskākas sekas. Balstoties uz sava stipro partneru Ķīnu, Šrilankas valdība nereaģē uz citu aktieru pārmetumiem, liedzot ārvalstu novērotājiem ienākt konflikta zonā.
Taču vēl jo vairāk šajā konfliktā ir saskatāmas konstruktīvisma idejas. Runājot par šajā gadījumā īstenoto ārpolitiku liela loma ir valsts vai organizācijas identitātei. Tāpat nozīmīgas ir vērtības un izpratnes par tām, kā arī tas, ka risinājumu cenšas panākt caur diskusijām, rīkojot konferences un pārrunas. Taču šajā gadījumā par katru aktieru jārunā atsevišķi.
Šrilanka ir maza valsts, kas ilgu gadsimtu laikā tika pakļauta, vienmēr multikulturāla, bet nekad vienota, tai radās problēma, kad pēc neatkarības atgūšanas bija jāveido sava valsts ar vienotu tautu. Indijai esot vienmēr klāt pastāv bažas, ka lielais kaimiņš aprīs mazo unikālo sinhāliešu kultūru un teritoriju. Gadsimtiem atrodoties savā valstī, bet kā otra šķira ir attīstījusi sinhāliešos mazākuma kompleksu ar domu, ka kāds vienmēr grib uzbrukt. Pēc etniskā konflikta sākuma ar bažām uztvēra jebkuru ārējo iejaukšanos iekšpolitikā (jo īpaši ja šī iejaukšanās nāk no Rietumiem vai Indijas). Nekautrējas izmantot Ķīnu, lai veidotu pēc iespējas nelokāmu ārpolitiku šajā jautājumā. Savukārt nosoda tos, kas mēģina atbalstīt LTTE. Savukārt LTTE identificē sevi kā sinhāliešu jaunizveidotās sistēmas upurus un cīnās par atsevišķas valsts izveidi Šrilankas teritorijā.
…