Zelta standarts tiek definēts kā naudas sistēma, kurā valsts valūtas vienība ar likumu tika pielīdzināta noteiktam zelta svaram, kā arī tika garantēta brīva banknošu apmaiņa pret zelta monētām vai stieņiem un dotas tiesības zeltu brīvi ievest un izvest no valsts.
Zelta standarts pastāvēja daudzās pasaules valstīs 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, no tā bija jāatsakās Pirmā pasaules kara laikā. Mēģinājumi atjaunot Zelta standartu 1920.–1930. g. bija neveiksmīgi 1929.–1933.g. “lielās depresijas” dēļ.
Zelta standartu sīkāk iespējams izdalīt trīs posmos zelta monētu, zelta stieņu un zelta devīžu standartā. Pie zelta standarta sistēmas svarīgākajām īpašībām jāmin standartam raksturīgā zelta monētu apgrozība un to brīvas kalšanas tiesības ar nosacījumu, ka naudas vienības zelta saturs paliek nemainīgs, garantēta brīva banknošu apmaiņa pret zelta monētām un dotas tiesības zeltu ievest un izvest no valsts. Vēlāk, pastāvot zelta stieņu standartam, pret zelta stieņiem valstī bija atļauts apmainīt vienīgi lielas banknošu summas. Savukārt Zelta devīžu standarts paredz tiesības apmainīt banknotes pret ārvalstu valūtu, nevis pret zeltu.…
