Atrašanās dabā. Pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā alva ieņem tikai 46. vietu, taču cilvēks šo metālu pazīst jau 6000 gadu. Brīvā veidā tā sastopama reti. Svarīgākie alvu saturošie minerāli ir kasiterīts jeb alvas akmens Sn O2 un stannīts jeb alvas kolčedāns, kas satur arī varu, dzelzi un sēru. Alvas rūdas koncentrējas teritorijā, kas piekļaujas Klusā okeāna ritumu daļai, kā arī Kazahijā, Bolīvijā, Nigērijā, Zairā.
Iegūšana. Alvu iegūst , alvas dioksīdu SnO2 reducējot ar oglekli (CO).
Alvas īpašības. Vienkāršas vielas veidā alvai ir trīs modifikācijas: pelēkā alva jeb -Sn, baltā alva jeb -Sn un trauslā alva jeb -Sn. Alvas modifikāciju maiņu attēlo šāda shēma:
Parastajos apstākļos alva ir sudrabbalts mīksts metāls (baltā alva). To liecot, dzirdams raksturīgs troksnis, kas rodas, alvas kristāliem beržoties citam gar citu. Šo troksni mēdz saukt par alvas kliedzienu.
…
