Tita Lukrēcija kāra poēma „Par lietu dabu” sniedz ļoti īpatnēju liecību par Senās Romas kultūru. Šajā poēmā filozofiskā poēma par atomiem un cilvēki sajūtu rašanos, kā arī mēģinājumi izskaidrot noslēpumainās dabas parādības organiski apvienojas ar mīlas, laimes alku un nāves tēmām.
Krasās sociālās un politiskās pārmaiņas, pasaules izjūtas disonanses, sekmēja epikūrisma un stoiķu mācības izplatīšanos.
Epikūrisms kļuva populārs tāpēc, ka tas aicināja neiejaukties politikā un deva priekšroku „nemanāmai”, privātai dzīvei, kas daudz mazāk pakļauta dažādām briesmām. Šī ideja šķita pievilcīga tiem, kuri nevarēja rast mieru ārējā pasaulē un tāpēc tiecās to sarūpēt vismaz dvēselē.…
