Pastāv uzskats, ka cilvēks piedzimst divreiz. Pirmo reizi viņš nāk pasaulē tīri bioloģiskā ziņā, otrā reize ir pusaudžu posms jeb pusaudzība, kā to apzīmējis Ēriks Eriksons, kurā viņš piedzimst kā īpaša, neatkārtojama personība. Laiks starp pirmo un otro dzimšanu ir pielāgošanās laiks, uzvedības formu kopēšana, sevis apzināšanās veidošana. Tam par paraugu tiek ņemti visi – sākot ar māti un beidzot ar slavenu popmūziķi. “Pusaudzība ir dzīvesveids starp bērnību un pieaudzību, tas ir starpposms starp šiem diviem pretpoliem”, tā teicis grāmatas “Identitāte: Jaunība un krīze” autors Ēriks Eriksons. Tas nav kaut kas tāds ko var noformulēt vienā vārdā vai teikumā, tas nav kaut kā rezultāts – tas ir ilgstošs, ļoti sarežģīts un ļoti intīmi individuāls process ikvienam jaunam cilvēkam. …
