Secinājumi.
1. Ienākumu nevienlīdzības pētīšanai izmanto Džini koeficientu un Lorenca līkni, kā arī dažādus pētījumus.
2. Vienlīdzīga ienākumu sadale ir neiespējama, taču pārāk nevienlīdzīga ienākumu sadale var novest pie iedzīvotāju pārmērīgas polarizācijas.
3. Ienākumu sadales nevienlīdzība ir neatņemama ekonomikas sastāvdaļa un tā ir pastāvējusi Latvijā agrāk, un tā pastāv vēl joprojām.
4. Ienākumu sadales nevienlīdzība rodas dažādu iemeslu pēc, kā piemēru var minēt bezdarba līmeni, nevienmērīgu algu sistēmu un nepietiekamu izglītības sistēmu.
5. Ienākumu rādītāji Latvijā ir mainīgi. Vienu gadu tie pieaug, bet jau citā gadā tie samazinās.
6. Iztikas minimums ir cieši saistīts ar minimālo algu. Ja iztikas minimums palielinās, tad arī darba alga tiek palielināta. Pēdējo divu gadu laikā iztikas minimums ir palielinājies.
7. Mēneša vidējās darba algas aktīvi mainās. Pēdējo gadu laikā tās ir vairāk pieaugušas nekā kritušas.
8. Latvijā ir lielākas nabadzīgo īpatsvars visā Eiropā, jo šeit dzīvo 573 tūkstoši cilvēku, kas atrodas trūkuma ēnā.
…
