Bubble-sort:
Tā ir pati vienkāršākā no kārtošanas metodēm. Burbuļa metodē kārtošanas process sastāv no vairākām sērijām. Katras sērijas gaitā pakāpeniski tiek noskaidrots, vai izpildās nevienādības a[1]
Kad pirmā sērija beigusies, a[n] satur lielāko no masīva a elementiem. Pēc otrās sērijas a[n-1] satur otro lielāko masīva a elementu utt. ja kādas sērijas gaitā neviena apmaiņa netiek izdarīta, tad masīvs a jau sakārtots un procesu varam beigt.
Nedaudz padomājot, kļūst skaidrs, ka otrajā sērijā pārbaudes varam beigt ar nevienādības a[n-2]
Select-sort:
Atlases kārtošanas jeb selection sort algoritma darbība ir sekojoša: atrod lielāko masīva elementu, pārvieto to uz masīva beigām pārbīdot visus pārējos elementus pa vienu elementu atrašanās vietu, tad veic šo algoritmu kamēr masīvs ir sakārtots.
Visi iepriekšējie algoritmi kārtoja masīvu a „tā atrašanās vietā”, mainot vietām masīva a elementus. tagad aplūkosim paņēmienu, kad masīvs a tiek aizstāts ar masīvu b. Tādu kārtošanas metodi nākas lietot, piemēram, tad, ja viss masīvs a uzreiz nav pieejams, bet tā elementus varam iegūt tikai pa vienam.
Visus masīva a elementus pa vienam pārkopēsim masīvā b tā, lai masīvs b visu laiku būtu sakārtots. Piemēram, ja masīvs a ir 3; 2; 4; 1; 5, tad masīvs b viedojas šādi:
pārkopējot 3, b: 3
pārkopējot 2, b: 2; 3
pārkopējot 4, b: 2; 3; 4
pārkopējot 1, b: 1; 2; 3; 4
pārkopējot 5, b: 1; 2; 3; 4; 5…
